Jaunie ASV noteiktie tarifi rada būtiskus izaicinājumus Eiropas ekonomikai. Baker Tilly International tīkla partneri no Vācijas šajā rakstā apskata, kā uzņēmumi var reaģēt uz pieaugošo tirdzniecības spriedzi – stratēģijas tarifu apiešanai, piegādes ķēžu pielāgošanai un risku mazināšanai.
Tarifu ieviešana: pasākumi no ASV puses
2025. gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps uzsāka virkni ekonomisku pasākumu, kuru mērķis bija cīnīties pret nelegālo imigrāciju, narkotiku kontrabandu un aizsargāt ASV ekonomisko drošību. Šie pasākumi ietvēra ievērojamu importa tarifu piemērošanu tādām nozarēm kā tērauds, alumīnijs, automobiļi un tehnoloģijas.
Tarifu ieviešana izraisīja jaunu globālās tirdzniecības spriedzes vilni. Lai aizsargātu vietējo ražošanu, ASV administrācija atkārtoti ieviesa pasākumus, kas izsauca asu reakciju no tirdzniecības partneriem — tostarp pretsankcijas, oficiālas sūdzības PTO un diplomātisku sarunu pastiprināšanos.
Galvenie tarifu pasākumi (hronoloģiskā secībā)
- 1. februāris: 25% tarifi precēm no Meksikas un Kanādas, 10% no Ķīnas.
- 3. februāris: Tarifi Meksikai un Kanādai uz 30 dienām apturēti, apmaiņā pret stingrākiem pasākumiem pret narkotiku kontrabandu.
- 10. - 11. februāris: 25% tarifi tērauda un alumīnija importam no ES, Kanādas, Japānas u.c.
- 18. februāris: Paziņojums par 25% tarifiem automobiļu importam no 2. aprīļa. Apsver arī 25% tarifu ieviešanu farmācijas un pusvadītājiem.
- 4. marts: Tarifi Kanādai un Meksikai atkal tiek piemēroti; Ķīnas precēm tarifi pieaug līdz 20%.
- 13. marts: Tramps piedraud ar 200% tarifiem ES vīnam un šampanietim, ja netiks atcelti ES tarifi ASV viskijam.
- 26. marts: 25% tarifi automašīnām un rezerves daļām stājas spēkā no 2. aprīļa (daļēji maijā).
Ietekme uz Eiropas Savienību
25% tarifi tēraudam un alumīnijam būtiski palielina izmaksas ES eksportētājiem un samazina to konkurētspēju. Īpaši smagi tas ietekmē Vāciju un Franciju, kuras ir lielas šo izejvielu eksportētājas. Uzņēmumi tiek nostādīti
izvēles priekšā: celt cenas klientiem vai pieņemt peļņas kritumu.
Sekas: ražošanas apjomu samazināšanās, darbavietu zaudēšana un iespējamā ES atbildes reakcija, kas vēl vairāk saasina konfliktu.
Eiropas Savienības atbilde
Pirmā fāze – agrāko tarifu atjaunošana
Eiropas Savienība reaģē uz ASV nesen noteiktajiem tarifiem uz tērauda un alumīnija importu, atkārtoti ieviešot savas pretpasākumus. Šie tarifi, kas sākotnēji tika ieviesti 2018. un 2020. gadā kā reakcija uz ASV tirdzniecības ierobežojumiem, taču vēlāk tika apturēti, tagad atkal stāsies spēkā no 2025. gada 1. aprīļa.
Atkārtoti ieviestie tarifi skars plašu ASV produktu klāstu, tostarp bourbon viskiju, motociklus, džinsus, apelsīnu sulu, zemesriekstu sviestu un laivas, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 2.8 miljardu eiro. Tarifi tiks piemēroti arī tādiem produktiem kā tērauda izstrādājumi, rūpnieciskās preces un īpaši tērauda un alumīnija izstrādājumi (to vērtība ir aptuveni 3.6 miljardu eiro).
Otrā fāze – jauni soda tarifi
Tiek apsvērti jauni tarifi, un ES ieviesīs jaunus tarifus ASV produktiem 18 miljardu eiro vērtībā, aptverot plašu rūpniecības un lauksaimniecības produktu klāstu, tostarp augļus, labību un citus lauksaimniecības produktus. Eiropas Komisija uzsāka konsultāciju procesu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām 2025. gada 12. martā.
Šī procesa ietvaros ir publicēts to produktu saraksts, kurus ietekmēs papildu pretpasākumi. Saraksts ir pieejams Tirdzniecības ģenerāldirektorāta (DG Trade) tīmekļa vietnē, un tajā ir iekļauti gan rūpniecības, gan lauksaimniecības produkti. Skartie rūpniecības izstrādājumi ir tērauda un alumīnija izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, ādas izstrādājumi, sadzīves tehnika, instrumenti, plastmasa un koka izstrādājumi. Lauksaimniecības nozarē skartie produkti ir mājputnu gaļa, liellopu gaļa, noteiktas jūras veltes, rieksti, olas, piena produkti, cukurs un dārzeņi.
Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai ASV noteikto tarifu radītais ekonomiskais kaitējums tikpat lielā mērā tiktu kompensēts ar ES pretpasākumiem. ES amatpersonas arī norādīja, ka pretpasākumi ir vērsti pret precēm ar augstu simbolisku vērtību, piemēram, burbonu un motocikliem. Turpmāka analīze arī liecina, ka ES tarifi ir paredzēti, lai attiektos uz produktiem no republikāniski noskaņotām valstīm, piemēram, sojas pupiņas no Luiziānas, kā arī liellopu gaļa un mājputni no Arkanzasas un Nebraskas.
Pēc konsultāciju posma noslēguma 2025. gada 26. martā ES Komisija veiks visaptverošu saņemto atsauksmju izvērtēšanu, apkopos rezultātus un pabeigs īstenošanas akta projektu. Šā akta juridiskais pamats ir Izpildes regula (Regula (ES) Nr. 654/2014), ņemot vērā, ka ASV pasākumi ir klasificēti kā aizsardzības pasākumi.
Pretpasākumu, tostarp jauno pienākumu, īstenošana ir paredzēta aprīļa vidū, un tad stāsies spēkā īstenošanas akts un oficiāli stāsies spēkā pretpasākumi. ES ir uzsvērusi savu atvērtību dialogam ar ASV. Šī dialoga mērķis ir sarunu ceļā panākt abpusēji izdevīgu risinājumu, kas izvairītos no tirdzniecības konflikta eskalācijas un būs abpusēji izdevīgs.
Lielbritānijas perspektīva
Apvienotās Karalistes premjerministrs sers Kīrs Stārmers 2025. gada 27. februārī Vašingtonā tikās ar prezidentu Trampu, lai pārrunātu dažādas politiskas tēmas, tostarp iespējamu tarifu ieviešanu Apvienotajā Karalistē ražotajām precēm.
Kopš prezidenta Trampa inaugurācijas Apvienoto Karalisti ir skārusi virkne tarifu pasākumu, ko ieviesusi ASV valdība, lai aizsargātu ASV ražošanu.
25 % tarifi tērauda un alumīnija izstrādājumiem, kas ieviesti 2025. gada 12. martā, palielinās ASV uzņēmumu izmaksas, lai gan Apvienotās Karalistes eksporta līmenis šajās precēm ir neliels salīdzinājumā ar ES un citām eksportētājvalstīm. Apvienotās Karalistes ekspertu komentāri liecina, ka tarifi ietekmēs esošos militāros līgumus un tādējādi palielinās ASV budžeta izdevumus.
Atšķirībā no ES, Apvienotā Karaliste ir nolēmusi atteikties no atbildes pasākumiem, jo tā cenšas vienoties par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV. Tas daļēji ir saistīts ar prezidenta Trampa pozitīvo paziņojumu, ka ASV un Apvienotās Karalistes tirdzniecības līgums varētu tikt parakstīts "diezgan ātri".
Tas varētu nodrošināt ievērojamu aizsardzību pret papildu vispārējiem tarifu pasākumiem, ko noteikusi ASV. Lai kompensētu ieguvumus, Eiropas Savienība savā vēstījumā ļoti skaidri norāda, ka noteiktu ASV produktu pieņemšana varētu ietekmēt jebkuru vienošanos par robežprasību vienkāršošanu starp Apvienoto Karalisti un ES.
Tā kā ES ir Apvienotās Karalistes lielākais tirdzniecības partneris (eksporta jomā), premjerministrs Stārmers, visticamāk, vēlēsies saglabāt stabilitāti sadarbībā ar ES Parlamentu laikā, kad tuvāko mēnešu laikā sāksies diskusijas par pašreizējo ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības nolīgumu.
Ja Apvienotā Karaliste varēs izvairīties no turpmākiem kaitīgiem tarifiem no ASV, tā varētu atrasties ļoti labā pozīcijā, lai veicinātu savu ražošanas nozari un palielinātu savu tirgus daļu ASV.
Laiks rādīs, bet Apvienotās Karalistes ražotājiem un eksportētājiem šis temats ir jāvērtē piesardzīgi un jāplāno visas iespējamās iespējas, lai nodrošinātu, ka ir izstrādāti plāni cīņai pret jebkādiem ārkārtas tarifiem.
Citu valstu reakcijas
Tarifu ieviešana tērauda un alumīnija importam no ASV puses ir izraisījusi spēcīgu reakciju no dažādiem globāliem dalībniekiem. Starp valstīm, kuras šis lēmums skāris vissmagāk, Kanāda ir steidzami paziņojusi par savu nodomu noteikt atbildes pasākumus.
Premjerministrs Džastins Trudo paziņojis, ka valsts ieviesīs 25% tarifu precēm no ASV vairāk nekā 20 miljardu dolāru vērtībā, tostarp tēraudam, alumīnijam un citiem izstrādājumiem. Šis lēmums ir paredzēts, lai aizsargātu vietējo ekonomiku un paustu nosodījumu ASV politikai.
Atbildot uz to, Ķīna un Japāna ir paudušas bažas par iespējamām sekām globālajā tirdzniecībā, mudinot ASV pārskatīt savu nostāju, lai izvairītos no spriedzes eskalācijas.
Uzņēmumu vadītāji visā pasaulē pauž bažas par šo tarifu ekonomisko ietekmi, pieaugot tirgus nenoteiktībai un uzņēmumiem saskaroties ar augstākām izmaksām un piegādes ķēdes traucējumiem. Analītiķi ir brīdinājuši, ka ilgstošs tirdzniecības konflikts var izraisīt globālu recesiju. Rezumējot, lielākā daļa valstu, kas nav ES dalībvalstis, ir pret ASV tarifiem un apsver atbildes pasākumus, lai aizsargātu savu ekonomiku.
Muitas apsvērumi uzņēmumiem
Noliktavas
Uzņēmumiem, kas importē lielapjoma krājumu sūtījumus, muitas noliktavas izmantošana ir risinājums, lai atvieglotu naudas plūsmu un izvairītos no nevajadzīgiem nodokļiem.
Tā kā tarifu karš nemitīgi attīstās, muitas noliktavas izmantošana varētu būt ļoti svarīga, lai pārvaldītu jebkādu papildu tarifu ietekmi, ko varētu noteikt ES.
Faktiski, uzglabājot preces muitas noliktavā, importētājs varēs ātri reaģēt uz jebkādām norisēm. Krājumus var ievest, nemaksājot nekādus ES tarifus neierobežotu laiku. Tas arī ļauj nodevas maksāt tikai pēc izņemšanas no noliktavas, lai varētu efektīvāk pārvaldīt izmaksas, tādējādi nodrošinot uzņēmuma rentabilitāti.
Importētājiem, kuru krājumu aprite ir lēnāka, muitas noliktava var būt izdevīga, jo tā varētu samazināt jebkādu papildu tarifu ietekmi, jo pasākumi var būt atcelti laikā, kad preces tiek pārdotas. Tas varētu pārvaldīt jebkādu nenoteiktību un samazināt nevēlamu preču tarifu risku.
Jebkura muitas noliktavas ieviešana var būt dārga gan finansiāli, gan resursu ziņā, tāpēc daudziem ES importētājiem tā var nebūt izvēles iespēja. Alternatīva ir izmantot trešās puses muitas noliktavas operatoru, kas var tikt nodarbināts preču uzglabāšanai importētāja vārdā. Būs papildu izmaksas, un tās ir jāsalīdzina ar potenciālajiem ieguvumiem un finanšu plānošanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka importētās preces joprojām ir rentablas.
Muitas noliktavām vajadzētu būt galvenajam apsvērumam importētājiem, kuri ir pakļauti ES pretpasākumiem, un tā būtu jāpārskata kā daļa no jebkuras plānošanas, lai noteiktu ieguvumus, ko šī procedūra var sniegt uzņēmumam, pārvaldot nodokļu saistības.
Izcelsmes valsts – piegādes ķēžu reorganizācijas apsvērumi
Importētāji un eksportētāji apsvērs risinājumus, lai samazinātu sava biznesa izmaksas un risku. Neatkarīgi no tā, vai ir jāatrod likumīgi veidi, kā importēt preces no ASV bez pretpasākumu nodevām vai eksportēt uz ASV bez ASV tarifiem, ko piemēro šīm precēm. Šīs aktivitātes var radīt jaunus ieguves/piegādes ceļus un ir svarīgi nepieļaut, ka šādas korekcijas tiek uzskatītas par piemērojamo tarifu izvairīšanos. Kā tas varētu būt?
Svarīgs faktors soda tarifu piemērošanai, importējot vai eksportējot uz ASV, nav tas, vai preces ir fiziski nosūtītas no ASV vai ES, bet preču izcelsme. Saskaņā ar noteikumiem šādas nodevas vienmēr tiek piemērotas precēm, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī, t.i., soda tarifi tiktu piemēroti arī tad, ja ASV izcelsmes preces tiktu nosūtītas no Kanādas uz ES. Tādējādi nevar novērst tarifus, vienkārši mainot piegādes maršrutu vai pievienojot piegādes ķēdei tirdzniecības aģentus.
Lai izvairītos no šādiem tarifiem, ir jāmaina izcelsme uz valsti, uz kuru neattiecas soda tarifi. Preču izcelsme ir valsts, kurā notikusi to pēdējā būtiskā apstrāde. Līdz ar to, piemēram, lai izvairītos no nodevām ASV motocikliem, ražošanai jānotiek ārpus ASV, piem. Meksika.
Tomēr arī tad, ja ražošana tiek pārvietota uz citu valsti, ražošanas posms šajā valstī var netikt atzīts, ja pārvietošana tiek uzskatīta par tirdzniecības pasākumu apiešanu saskaņā ar UCC-IA 33. pantu - gadījumā, ja pārvietošana notiek tuvu tirdzniecības pasākuma īstenošanai un ja vienīgais pārvietošanas iemesls ir izvairīšanās no tirdzniecības pasākuma.
Nacionālo un starptautisko tiesu lēmumi ir parādījuši, ka šāds risks nav tikai teorētisks:
- Eiropas Kopienu Tiesa (2024. gada 21. novembra lēmums — C-297/23 P “Harley Davidson”) nolēma, ka pasākumu apiešana ir notikusi, jo Harley Davidson pārvietoja daļu savas ražošanas jaudas no ASV uz Taizemi, lai izvairītos no ES soda nodevām ASV motocikliem.
- Diseldorfas fiskālā tiesa (2022. gada 23. marta nolēmums lietā Nr.: 4 K 2282/20 Z) nolēma, ka tiks apiešana, ja Ķīnas savienotājelementu ražotājs Indonēzijā izveidotu jaunu ražotni, lai izvairītos no antidempinga maksājumiem ES.
Iekšējiem un eksportētājiem ir ļoti ieteicams rūpīgi pārskatīt savas piegādes ķēdes, lai noteiktu aizliegumu vai tirdzniecības politikas pasākumu ietekmi. Ciktāl tas attiecas uz precēm, uz kurām attiecas papildu nodokļi no noteiktām valstīm, īpaša uzmanība būtu jāpievērš “izcelsmei” saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem. Tas pats attiecas uz ES ražotājiem, kuri apsver iespēju pārvietot savas ražotnes.
Saistītais saturs
