Priekšapmaksas.
No 2020. gada 12. februāra nodokļa bāzē ir jāiekļauj avansi par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (t.sk. galvojumu un rokasnaudu), ja darījums netiks uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā ir veikts attiecīgais avansa maksājums. Savukārt, ja 36 mēnešu laikā darījums tomēr tiks uzsākts, uzņēmums drīkstēs veikt attiecīgu nodokļa bāzes korekciju.
Darbinieku ilgtspējas izdevumi un saimnieciskās darbības izdevumi.
No darbinieku ilgtspējas izdevumiem izslēgti transporta pakalpojumu izdevumi darbinieku nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba atpakaļ uz dzīvesvietu, saglabājot pienākumu pašam uzņēmumam izvērtēt ekonomisko lietderību. No 2020. gada 12. februāra šie izdevumi, tāpat kā bēru pabalsti, tiks klasificēti kā uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumi, nevis kā darbinieku ilgstpēja. Savukārt ilgtspējas izdevumos būs jāiekļauj sociālās infrastruktūras objektu aktīvu vērtības samazinājums vai arī atlikusī vērtība - ja aktīvs tiek norakstīts. Jaunā norma attieksies uz aktīviem, kas iegādāti sākot ar 2020. gada 1. janvāri.
Reprezentatīva automobiļa (RA) iegādes vērtības noteikšana.
RA iegādes vērtība netiek mainīta (50 000 EUR bez PVN), bet precizēts, ka šo vērtību veido arī citas automobiļa uzlabošanas un papildus aprīkojuma iegādes izmaksas, kas veiktas 12 mēnešu periodā no automobiļa iegādes mēneša, neatkarīgi no tā, vai šīs izmaksas tiek vai netiek kapitalizētas. Izdevumi, kas saistīti ar automobiļa obligāto ikgadējo apkopi, RA iegādes vērtībā netiek iekļauti. Līdzīgi kā ar avansiem, arī šī norma pieņemta, lai cīnītos ar “radošiem nodokļu maksātājiem”.
UIN atbrīvojums peļņai par tādu akciju pārdošanu, kas īpašumā turētas vairāk par 36 mēnešiem.
Šis atbrīvojums paliek spēkā ienākumam no kapitāla daļu un akciju atsavināšanas arī 2020. gadā, taču no 12. februāra tas neattieksies uz tādu uzņēmumu akcijām, kuru aktīvu vērtību pārdošanas (vai iepriekšējā) gadā vairāk nekā 50% veido Latvijā esošs nekustamais īpašums. Jācer, ka nākotnē šī norma netiks paplašināta, to attiecinot uz netieši turētām nekustamā īpašuma holdingkompānijas akcijām.
5% nodoklis nerezidenta atlīdzībai par Latvijā esoša īpašuma nomu/īri.
Sākot ar 2020. gada 12. februāri no minētajiem maksājumiem nerezidentiem būs jāietur 5% nodokli. Nekādas samazinātās likmes vai nodokļu atbrīvojumi nerezidentu nomas/ īres ienākumiem standarta nodokļu konvencijās ar Latviju nav paredzētas. Šis nodoklis Latvijā ir jau bijis iepriekš, bet pāris gadus atpakaļ tika atcelts. Tā sacīt, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais...
Hibrīdneatbilstības.
Ja darījumos ar ārvalstu saistītām personām tiks konstatēts atskaitījums vienā jurisdikcijā bez ienākumu iekļaušanas otrā vai arī dubults izdevumu atskaitījums abās iesaistītajās jurisdikcijās, uzņēmumam būs jāpalielina sava UIN apliekamā bāze. Šādos gadījumos transfertcenu politika maz ko līdzēs, jo tiks vērtēta nevis darījuma tirgus vērtība, bet gan tas, vai kāda no darījumā iesaistītajām personām ir guvusi nepamatotas nodokļu priekšrocības.
Exit tax jeb izceļošanas nodoklis.
Exit tax jeb 20% izceļošanas nodoklis būs jāsamaksā tad, ja Latvijas uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Latvijā, daļu vai visu savu saimniecisko darbību nodos pastāvīgajai pārstāvniecībai (vai arī galvenajam uzņēmumam) ārpus Latvijas. Atkarībā no konkrētās situācijas un apstākļiem, nodoklis par nodoto aktīvu tirgus vērtību būs jāiekļauj nodokļa bāzē tajā mēnesī, kurā aktīvi tikuši nodoti vai aprēķinātas dividendes, vai arī mēnesī, kurā notiek reorganizācija. Hibrīdneatbilstības, tāpat kā izejas nodoklis jeb Exit tax ieviests UIN likumā no 2020. gada 12. februāra, izpildot ES direktīvas Nr. 2016/1164/ES prasības, kas paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido ES iekšējā tirgus darbību. Papildus, tuvākajā laikā ir sagaidāma jauna prasība pašam nodokļu maksātājam vai tā konsultantam ziņot par pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām, kuru rezultātā nodokļa maksātājs ir guvis nodokļu priekšrocības. Jaunās ziņošanas prasības, kas izriet no t.s. DAC6, kas ir ES direktīva 2018/822/ES, tiks ieviestas Latvijā tuvākajā laikā, pieņemot izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Nobeidzot šo ziņojumu, pāris vārdos par digitālo nodokli. Lai gan Latvijas valdība par šo nodokli ir ieņēmusi noraidošu nostāju, visticamāk, ka nākotnē digitālais nodoklis tiks ieviests. Idejas autors ir ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), kurai Latvija ir pievienojusies, un kura vēlas šo nodokli ieviest globālā mērogā, cīnoties par taisnīgāku nodokļu iekasēšanu no Google un citām ASV korporācijām.
Ja Jūs specifiski interesē kāds no mūsu nodokļu ziņojumā aplūkotajiem jautājumiem, sazinieties ar Baker Tilly Baltics nodokļu departamenta vadītāju Annu Vilku, e-pasts: anna@bakertilly.lv
Saistītais saturs
