Aktīvu vērtības samazinājums

Aktīvu vērtības samazinājums

Aktīvu vērtības samazinājums parasti nav pirmās prioritātes jautājums grāmatvežiem vai finanšu ekspertiem. Tiek uzskatīts, ka šī tēma ir jārisina auditoriem un uzņēmuma vadībai. Var piekrist, ka tieši vadība ir atbildīga par grāmatvedības aplēsēm un vērtības samazinājums ir viens no būtiskiem finanšu uzskaites jautājumiem. Tomēr no pieredzes jāatzīst, ka vadībai ne vienmēr ir pietiekamas zināšanas šajā jomā, un tā paļaujas uz grāmatvežu, finansistu iesaisti. Līdz ar to apskatīsim būtiskākos aspektus un arī biežāk pieļautās kļūdas vērtības samazinājuma pārbaudēs.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPL) par vērtības samazinājumu tiek klasificēts gan ilgtermiņa pamatlīdzekļu ikgadējais nolietojums, gan arī papildus atzītais jebkuru aktīvu vērtības kritums jeb vērtības samazinājums. Šajā rakstā par vērtības samazinājumu tiek uzskatīts gadījums, kad aktīvu atgūstamā vērtība ir mazāka par šo aktīvu atlikušo vērtību finanšu uzskaitē, kā rezultātā būtu jāatzīst papildu aktīvu vērtības kritums.

Principi vērtības samazinājuma noteikšanai

Debitoru parādi

GPL pieprasa atzīt vērtības samazinājumus, veidojot uzkrājumus tiem debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta. Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” skaidrots, ka parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja debitors nonācis finansiālās grūtībās, tam ir maksātnespējas process, parāds nav samaksāts noteiktajā termiņā vai pēc atgādinājuma vai debitors ir apstrīdējis parāda esamību.

Kopumā šie principi ir skaidri, bet prasa būtiskas vadības aplēses par “šaubīgo debitoru” kritēriju noteikšanu un vērtības samazinājuma apjomu/procentu par katru no šiem kritērijiem.

Jāpiebilst, ka minētā metode var arī nesniegt patiesu priekšstatu par aktīvu patieso vērtību, jo neparedz izvērtēt gadījumus, kad pagaidām nav pamata uzskatīt debitoru par šaubīgu, tomēr pastāv varbūtība, ka aktīvu uzskaites vērtība netiks atgūta pilnībā. Piemēram, ņemot vērā vēsturisko informāciju, nekustamo īpašumu apsaimniekotājs vai ātro kredītu aizdevējs var arī nesaņemt samaksu par būtisku daļu no rēķiniem, kuriem vēl nav iestājies maksāšanas termiņš. Šajos gadījumos sabiedrība var piemērot tā saucamo sagaidāmo zaudējumu modeli pēc starptautiskā finanšu pārskata standarta Nr.9 “Finanšu instrumenti”. Atbilstoši šai metodei vērtības samazinājums tiek atzīts pēc varbūtības svērtās aplēses par debitoru atgūstamo vērtību, to arī diskontējot uz pašreizējo vērtību.

Krājumi

Saskaņā ar GPL krājumus novērtē atbilstoši zemākajai no iegādes vai ražošanas pašizmaksas vai arī neto pārdošanas vērtība. Proti, vērtības samazinājums būtu jāatzīst tiem bilancē uzskaitītajiem krājumiem, par kuriem netiek sagaidīts, ka tie tiks pārdoti vismaz atbilstoši uzskaites cenām vai izmantoti pamatdarbībā. MK noteikumos Nr.775 skaidrots, ka neto pārdošanas vērtība ir aplēsta krājumu patiesā (tirgus) cena, no kuras atskaitītas ar pārdošanu saistītās izmaksas, piemēram, uzglabāšanas un transportēšanas izdevumi, starpniecības komisijas maksas u.tml. Arī šeit piemērotā metode ir samērā skaidra, bet tas varētu prasīt subjektīvas aplēses par lēni kustīgo krājumu plānoto izmantošanas/pārdošanas varbūtību vai paredzamās pārdošanas cenas noteikšanu.

Ilgtermiņa aktīvi

Ilgtermiņa aktīviem – pamatlīdzekļiem, nemateriāliem ieguldījumiem, ieguldījumiem kapitālos – vērtības samazinājumu novērtē saskaņā ar neto pārdošanas vai lietošanas metodi. Ja noteiktā atgūstamā vērtība atbilstoši kādai no šīm metodēm ir lielāka par aktīvu uzskaites vērtību, tad viss ir kārtībā – aktīvu vērtību nav nepieciešams samazināt.

Kādos apstākļos jāizvērtē, vai šiem aktīviem ir noticis vērtības samazinājums? Izvērtēšanas kritēriji ne vienmēr ir tik acīmredzami, salīdzinot, piemēram, ar kavētiem debitoru maksājumiem vai krājumiem bez kustības ilgā laika periodā.

Dažas pazīmes aktīvu līmenī, ka noticis aktīvu vērtības samazinājums:

• aktīvs ir bojāts vai vairs netiek izmantots pamatdarbībā;
• būtiski samazinājusies aktīva jauda / izmantošanas apjoms;
• pēc ārēja vērtētāja ziņojuma aktīva tirgus vērtība ir mazāka par uzskaites vērtību.

Turklāt ilgtermiņa aktīviem parasti nav pieejamas pārdošanas (salīdzināmas tirgus) cenas, kā rezultātā bieži vērtības samazinājuma pārbaudēs tiek izmantota lietošanas vērtības metode, kā arī analizēti uzņēmuma vai konkrētās daļas finanšu dati. Līdz ar to aktīvu vērtības samazinājuma pazīmes var tikt analizētas arī uzņēmuma vai makroekonomikas līmenī. Dažas no šīm pazīmēm:

• uzņēmuma faktisko rentabilitātes rādītāju pasliktināšanās;
• vadības sagatavotie budžeti vai prognozes liecina par negatīvām tendencēm rentabilitātes rādītājos;
• būtiskas izmaiņas uzņēmuma nozarē, tostarp tehnoloģiskas, normatīvā regulējuma, tirgus izmaiņas, piemēram, samazināts pieprasījums pēc nozares produktiem;
• negatīvas izmaiņas uzņēmuma pārdošanas tirgos vai to zaudēšana;
• procentu likmes palielināšana, kas attiecīgi paaugstinās vērtības samazinājuma pārbaudēs izmantoto diskonta likmi.

Vērtības samazinājuma izvērtēšanas posmi

Izvērtēšana individuālā līmenī

Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazinājumu sākumā izvērtē individuāla aktīva līmenī. Ja ir iespējams noteikt aktīva neto pārdošanas vērtību un tā pārsniedz aktīva uzskaites vērtību, tad darbs ir izdarīts, nekādi papildu testi nav jāveic.

1.piemērs

Sabiedrībai pieder nekustamais īpašums – ražošanas ēka ar uzskaites vērtību 1 milj. eiro, kuru sabiedrība izmanto ražošanas procesā. Neatkarīgs vērtētājs ir sagatavojis novērtējumu un noteicis tirgus vērtību 1,1 milj. eiro, kura aprēķināta gan pēc salīdzināmiem tirgus darījumiem – 0,8 milj. eiro (ar koeficientu 50% vērtējumā), gan pēc ēkas atjaunošanas vērtības – 1,4 milj. eiro (arī ar koeficientu 50%).

Aktīvu vērtības samazinājuma vajadzībām nevar izmantot noteikto atjaunošanas vērtību, jo tā neatbilst nevienai no divām akceptētajām metodēm – neto pārdošanas vai lietošanas vērtības metodei. Piemērā vērtība pēc otrās izmantotās metodes – noteiktā tirgus vērtība pēc salīdzināmiem darījumiem – ir mazāka par uzskaites vērtību, līdz ar to nav iegūti pierādījumi, ka vērtības samazinājums nav noticis, tādēļ jāveic papildu vērtības samazinājuma pārbaudes.

2.piemērs

Sabiedrībai pieder 100% daļas meitas sabiedrības kapitālā ar kopējo uzskaites vērtību 0,5 milj. eiro, bet tās pašu kapitāls gada beigās ir negatīvs, proti, –0,8 milj. eiro. Meitas sabiedrības lielākie aktīvi ir nekustamais īpašums 1,5 milj. eiro uzskaites vērtībā, bet tā patiesā vērtība pēc neatkarīga vērtētāja ziņojuma ir 3 milj. eiro. Lielākie kreditori – aizņēmums no mātes sabiedrības, kura uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no tā patiesās vērtības.

Šajā gadījumā līdzdalību meitas sabiedrībā var uzskatīt par aktīvu, kuram iespējams noteikt neto pārdošanas vērtību, jo tās aktīviem un saistībām var noteikt patieso (tirgus) vērtību un nepastāv citi faktori, kas varētu būtiski iespaidot meitas sabiedrības patieso vērtību. Lai novērtētu meitas sabiedrības daļu vērtību, pašu kapitāla vērtība –0,8 milj. eiro tiek koriģēta par pozitīvu starpību starp aktīva (nekustamā īpašuma) patieso un uzskaites vērtību 1,5 milj. eiro. Tā rezultātā koriģētā pašu kapitāla vērtība 0,7 milj. eiro ir lielāka par līdzdalības uzskaites vērtību, līdz ar to vērtības samazinājums nav konstatēts.

Izvērtēšana pēc lietošanas metodes

Ja aktīvu neto pārdošanas vērtību nav iespējams noteikt vai tā ir zemāka par aktīvu uzskaites vērtību, tad izvērtē, vai var noteikt aktīvu atgūstamo vērtību pēc lietošanas metodes.

Starptautiskais grāmatvedības standarts Nr.36 “Vērtības samazinājums” nosaka, ka lietošanas vērtību vērtības samazinājuma pārbaudes vajadzībām var noteikt tiem individuāliem aktīviem, kas veido lielā mērā atsevišķu (no citiem aktīviem vai aktīvu grupām) naudas plūsmu. Kā piemēru aktīviem, kas veido atsevišķu naudas plūsmu, var minēt ēku, kura izīrēta nomniekiem, sabiedrības iekšienē izstrādātu programmatūru, par kuru tā saņem licencēšanas (nomas) maksājumus u.tml.

Aktīvu grupas izvērtēšana

Ja nav iespējams noteikt lietošanas vērtību individuāliem aktīviem, nepieciešams novērtēt atgūstamo vērtību tai aktīvu grupai, kas lielā mērā veido atsevišķo naudas plūsmu – šo grupu sauc par “naudas plūsmu ģenerējošo vienību”. Lai arī praksē tas ir ļoti reti realizējams, šai aktīvu grupai var noteikt iespējamo neto pārdošanas vērtību. Ja tādas iespējas nav, tad jāvērtē lietošanas vērtība.

3.piemērs

1.piemērā minētā sabiedrība savā ražošanas procesā izmanto ražošanas ēku. Līdz ar to pati ēka nerada atsevišķo naudas plūsmu, tādēļ nevar izmantot lietošanas vērtības metodi aktīva (ēkas) līmenī. Sabiedrībai ir divas pamatproduktu kategorijas, ražošanas ēka tiek izmantota abu produktu kategoriju ražošanai. Sabiedrībai nav citu būtisku (ar ražošanu) nesaistīto ieņēmumu veidu. Līdz ar to naudas plūsmu ģenerējošās vienības grupā tiks iekļauti visi sabiedrības ilgtermiņa aktīvi (pamatlīdzekļi) – ēkas vērtības samazinājuma pārbaudei jāizvērtē lietošanas vērtība par visu sabiedrības darbību.

Kā noteikt lietošanas vērtību?

Lietošanas vērtība (value in use) ir pašreizējā – diskontētā – vērtība no aktīva vai naudas plūsmu ģenerējošās vienības nākotnes naudas plūsmām. Proti, lietošanas vērtība parāda, cik vērtas šobrīd varētu būt investīcijas minētajos aktīvos pie plānotās aktīvu nākotnes naudas plūsmas un aplēstās diskonta (ienesīguma) likmes.

Kā noteikt lietošanas vērtību aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudei? Var minēt lietošanas vērtības aprēķinu būtiskākos aspektus, kuriem būtu jāpievērš uzmanība.

• Jāsagatavo naudas plūsma par analizēto naudas plūsmu ģenerējošo vienību.

4.piemērs

Sabiedrībai ir divi pamatdarbības virzieni – produktu ražošana un citu piegādātāju produkcijas izplatīšana. Tiek veikta vērtības samazinājuma pārbaude ražošanas vajadzībām izmantotiem pamatlīdzekļiem, kas ietilpst sabiedrības ražošanas naudas plūsmu ģenerējošās vienībā. Ir pieejams kopējais sabiedrības budžets, kurā ir iespējams nodalīt ražošanas un produkcijas izplatīšanas naudas plūsmas, bet daļa no izmaksām attiecas uz abiem virzieniem.

Vērtības samazinājuma pārbaudes vajadzībām no kopējā sabiedrības budžeta jānodala naudas plūsma, kas saistīta tikai ar produktu ražošanu, tai jāpieskaita attiecīgā daļa no sabiedrības vispārējām izmaksām.

• Naudas plūsmu parasti sagatavo, balstoties uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu prognozēm.

Nav nepieciešams ietvert naudas plūsmā finansēšanas izmaksas un visas ar naudas plūsmu nesaistītās izmaksas, piemēram, nolietojumu u.tml. Pēc būtības analīze veikta peļņas pirms nolietojuma, procentu un nodokļu (EBITDA) līmenī. Tāpat naudas plūsma papildināta ar paredzamiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas nepieciešami aktīvu uzturēšanai pašreizējā stāvoklī, atskaitot jaunus ieguldījumus ilgtermiņa aktīvos, par kuriem lēmums gada beigās vēl nav pieņemts, kā arī ar šiem ieguldījumiem saistītās ieņēmumu un izmaksu izmaiņas.

5.piemērs

Sabiedrība veic vērtības samazinājumu ēkai, kas ir izmantota kā trīs zvaigžņu viesnīca (naudas plūsmu ģenerējošā vienība). Vadība izvērtē rekonstrukcijas veikšanu ēkai, kā rezultātā būtiski mainīsies numuru cena, viesnīcas izmaksas un uzlabosies rentabilitātes rādītāji, bet lēmums par ēkas rekonstrukciju vēl nav pieņemts. Vērtības samazinājuma vajadzībām vadība sagatavojusi viesnīcas budžetu par renovētās viesnīcas naudas plūsmu.

Tā kā lēmums par ēkas rekonstrukcijas veikšanu vēl nav pieņemts, nevar izmantot budžetu par renovētās viesnīcas naudas plūsmu. Jāsagatavo naudas plūsma par viesnīcu esošajā stāvoklī.

• Kad par naudas plūsmas ģenerējošo vienību tiek noteikta visa sabiedrības darbība vai tās nozīmīga daļa, naudas plūsmas aprēķinos jāņem vērā ar to saistītā darba kapitāla (apgrozāmie līdzekļi, saistības pret piegādātājiem u.tml.) izmaiņas nākamajos periodos (skatīt 7.piemēru).
• Naudas plūsmas prognozei jābalstās uz vadības sagatavotiem/apstiprinātiem budžetiem. Parasti tie ir pieejami uz nākamo gadu, retāk uz 2–3 gadu periodu. Tiek pieņemts, ka periods, kuru var aptvert ar vadības prognozēm, nepārsniedz 5 gadus. Sabiedrības vadība un finanšu personāls var vienkāršot savu un auditoru dzīvi, aktīvu lietošanas vērtības pārbaudes kontekstā sagatavojot pārdomātus un pamatotus naudas plūsmu budžetus, jo nereti budžetēšana pat 1–3 gadu perspektīvā daudziem uzņēmumiem nav attīstīta.
• Pēc šī perioda naudas plūsmu var prognozēt, ekstrapolējot vadības budžetus. Ieņēmumu un izdevumu izmaiņām parasti izmanto stabilo vai lejupejošo likmi nākamajiem gadiem, ja vien nevar attaisnot pieaugošu likmi. Bieži tiek izmantoti makroekonomiskie rādītāji, piemēram, inflācijas vai patēriņa cenu pieauguma prognozes. Pēc citas pieejas naudas plūsmas nesagatavo par visu periodu, bet periodiem ārpus budžetētajiem gadiem piemēro tā saucamos gala vērtības (terminal value) aprēķinus. Gala vērtību parasti novērtē pēc šādas formulas: gala vērtība = pēdējo gadu naudas plūsma / (diskonta likme – gada pieauguma likme).
• Periods, par kuru ir veiktas prognozes, nevar pārsniegt testējamo aktīvu vai naudas plūsmu ģenerējošo vienību paredzamo lietošanas laiku.

6.piemērs

Naudas plūsmu ģenerējošā vienība ir sabiedrības koģenerācijas stacija, tās lielākie aktīvi ir iekārtas (turbīnas u.tml.), to atlikušais lietošanas laiks ir 15 gadi. Pēc 15 gadiem iekārtu un citu aktīvu paredzamā neto pārdošanas vērtība ir 1 milj. eiro.

Vērtības samazinājuma aprēķiniem jāizmanto paredzamā naudas plūsma no koģenerācijas darbības par atlikušajiem 15 gadiem. Paredzamā stacijas pārdošanas vērtība arī jāiekļauj aprēķinos, to diskontējot.

• Naudas plūsmas diskontēšana.

Vērtības samazinājuma testa vajadzībām nākotnes naudas plūsmas jādiskontē uz to pašreizējo vērtību, piemērojot diskonta likmi, kas noteikta bilances datumā un ietver "tirgus cenu" ieguldījumiem ar viszemāko riska pakāpi (piemēram, valsts obligācijas) un papildu likmi (riska prēmiju) par ieguldījumiem testējamos aktīvos (tostarp valsts risku, nozares riskus, kurā sabiedrība darbojas, un sabiedrības specifiskos riskus). Svarīgi ņemt vērā, ka diskonta likmi aprēķina uz vērtēšanas brīdi, proti, finanšu gada beigām, un tā ir atkarīga no tirgus stāvokļa (piemēram, EURIBOR likmes) vērtēšanas brīdī.

Turklāt diskonta likmes noteikšanai parasti jānovērtē likme gan ieguldījumiem kapitālā, gan arī likme piesaistītam finansējumam (aizņēmumiem), jo riska pakāpes tiem ir dažādas, kā arī jānosaka katras no šīm likmēm īpatsvars kopējā diskonta likmē. Lai arī diskonta likmes noteikšana prasa specifiskas zināšanas, pamatā tajā nav nekā sarežģīta – pēc noteiktām metodēm aprēķina riska cenu ieguldījumam pašu kapitālā jeb atdevi, kuru jebkurš privāts investors gribētu saņemt par ieguldījumu konkrētajā sabiedrībā, savukārt aizņemtā kapitāla (finansējuma) cena parasti būs samērojama ar vērtējamās sabiedrības kreditēšanas izmaksām.

• Diskontētas naudas plūsmas attiecināšana uz testēto aktīvu vērtību.

Nākotnes naudas plūsmas diskontēšanas rezultātā tiks noteikta aktīva pašreizējā vērtība. Jāpievērš uzmanība, ka salīdzinājumā ar testējamo aktīvu uzskaites vērtību no naudas plūsmas diskontētās vērtības jānodala darba kapitāla uzskaites vērtība un arī citu naudas plūsmu ģenerējošā vienībā ietilpstošu aktīvu vērtība.

Iepriekš aprakstītais varētu likties ļoti sarežģīts un grūti saprotams, tāpēc izskatīsim vērtības samazinājuma testu uz vienkāršota piemēra pamata.

7.piemērs

Tiek veikta vērtības samazinājuma pārbaude 1.piemērā minētajai ražošanas ēkai ar uzskaites vērtību 1 milj. eiro uz 2023.gada 31.decembri. Citu pamatlīdzekļu uzskaites vērtība ir 0,9 milj. eiro. Par naudas plūsmu ģenerējošo vienību tiek noteikti visi sabiedrības pamatlīdzekļi, vērtēta tiek visa sabiedrības darbība – ražošana. Darba kapitāls uz šī paša gada 31.decembri ir 0,8 milj. eiro. Ir pieejams vadības sagatavots budžets 2024.gadam, uz tā pamata vadība sagatavojusi arī prognozes 2025.–2027.gadiem. Pamatojoties uz 2027.gada naudas plūsmu, tiek aprēķināta gala vērtība. Zemāk apskatāmi vērtību samazinājuma aprēķini.

Naudas plūsma, tūkst. eiro:

Gala vērtības aprēķins:

• diskonta likme: 10%;
• pieaugums (gala vērtībai): 1%;
• gala vērtība: 331 / (10% – 1%);
• diskonta faktors: 1 / (1 + diskonta likme)x, kur x ir gads par kuru sagatavota naudas plūsma, attiecībā pret bāzes gadu.