Aktīvu vērtības samazinājuma pārbaude, izmantojot diskonta likmi

Aktīvu vērtības samazinājuma pārbaude, izmantojot diskonta likmi

Veicot gada pārskata auditu, aktualizējas būtiski jautājumi, kas var ievērojami ietekmēt uzņēmumu finanšu rezultātus. Viens no izplatītākajiem jautājumiem, kas rada bažas uzņēmējiem, ir aktīvu vērtības samazinājuma pārbaude. Kāpēc tas ir satraucoši? Aktīvu vērtības samazinājums tieši ietekmē uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinu, palielinot izdevumus, un attiecīgi samazina pašu kapitālu bilancē. Tas savukārt var ierobežot spēju izmaksāt dividendes, pasliktināt pašu kapitāla īpatsvaru un, sliktākajā gadījumā, izraisīt bankas aizdevuma līguma pārkāpumu.

Praksē uzņēmēji bieži pauž nesapratni, kad auditors iesaka samazināt bilancē iekļauto aktīvu vērtību. Šāda reakcija ir saprotama, jo uzņēmējam var būt grūti saskatīt šādas izmaiņas nepieciešamību, ja bizness turpina darboties veiksmīgi, ieņēmumi sedz izdevumus, tiek apmaksāti rēķini un ir pārliecība par stabilu nākotni. Jāņem vērā, ka aktīvu vērtības samazinājums ir grāmatvedības ieraksts, kas tieši neatspoguļojas uzņēmuma bankas kontā. 

Savlaicīgi gatavojoties aktīvu vērtības pietiekamības pārbaudei un izprotot faktorus, kas ietekmē šo procesu, uzņēmējs var mazināt satraukumu un palielināt kontroli. Visvairāk diskusiju praksē rodas par diviem jautājumiem: piemērojamo diskonta likmi un naudas plūsmas prognozēm. Šajā rakstā tiks aplūkots diskonta likmes piemērošanas aspekts.

Diskonta likme: teorija un prakse

Pārsteidzoši bieži pat finanšu profesionāļiem trūkst padziļinātas izpratnes par diskonta likmes būtību. Lai gan vispārējās zināšanas par tās aprēķināšanu ir izplatītas, nianses, kas var būtiski ietekmēt aktīvu vērtības samazinājuma testa rezultātus, nereti tiek ignorētas.

Pēc būtības diskonta likme ir likme, ar kuru diskontē aktīva nākotnes naudas plūsmu, lai iegūtu tās pašreizējo vērtību. Matemātiski vienkāršotā piemērā tas izskatās šādi:

• naudas plūsmas šodienas vērtība = nākamajā gadā gūtā naudas plūsma / (1 + likme).

Diskonta likmes koncepta pamatā ir divi pieņēmumi:

• nauda ar laiku zaudē vērtību (piemēram, inflācijas ietekmē), tāpēc 1 eiro šodien ir vērtīgāks nekā rīt;
• investīcijas ir riskantas – lielāks risks nozīmē nepieciešamību pēc lielākas atdeves. Piemēram, aviokompānijas obligācijas ir riskantākas nekā noguldījumi bankā, un šis risks atspoguļojas augstākās procentu likmēs.

Diskonta likmes aprēķins

Nereti diskonta likme praksē tiek izvēlēta intuitīvi vai balstoties uz iepriekšēju pieredzi, piemēram, pieņemot 7, 10 vai pat 25%. Lai gan šāda pieeja var būt noderīga ātrai vērtēšanai, profesionālajā aktīvu vērtēšanā tiek izmantotas aprēķinātas likmes, kas balstītas uz tirgus izpratni par riska līmeni konkrētam aktīvam.

Klasiska diskonta likmes forma ir vidējā svērtā kapitāla cena (WACC), kuras aprēķinu veic pēc formulas:

• WACC = Re x E + Rd x D, kur
  • Re – pašu kapitāla cena;
  • E – pašu kapitāla īpatsvars bilancē;
  • Rd – aizņemtā kapitāla cena;
  • D – aizņemtā kapitāla īpatsvars bilancē.

Pašu kapitāla cena

Paša kapitāla cenu aprēķina pēc formulas:

• Re = bezriska likme + β x tirgus riska prēmija + aktīvam specifiska riska prēmija.

Bezriska likme parasti balstīta uz valsts obligāciju ilgtermiņa likmēm, piemēram, Vācijas vai Latvijas; ja izmanto rietumvalstu likmes, ieguldījumiem Latvijā jāpiemēro riska palielinājuma korekcija. Beta ir koeficients, kas raksturo aktīva riska līmeni salīdzinājumā ar tirgu. Tirgus riska prēmija raksturo kopējā akciju tirgus svārstīgumu. Savukārt specifiskā riska prēmija raksturo papildu risku, ko piemēro, ja aktīvs ir riskantāks nekā nozares vidējais. Latvijas uzņēmumiem tas varētu būt 2–5% robežās atkarībā no vērtētāja.

Aizņemtā kapitāla cena

Aizņemtā kapitāla cenu aprēķina pēc formulas:

• Rd = kredīta likme x (1 − uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme).

Aizņemto kapitālu cena jābalsta uz uzņēmuma faktisko kredītu nosacījumiem, ja tādi pastāv. Pretējā gadījumā var izmantot tirgus vidējās likmes. Latvijā tās apkopo Latvijas Banka (LB). Savukārt UIN rekomendē pielietot Latvijas pašreizējo 20% likmi.

Neskaidrības par parādu un pašu kapitāla attiecību

Vislabāk aprēķinā izmantot vērtējamā uzņēmuma faktisko parādu un pašu kapitāla attiecību. Nereti vērtētāji (jo īpaši nekustamajam īpašumam) tā nedara, bet pieņem, ka attiecība ir 1:1.

Novirze ir pieļaujama, ja to spēj pārliecinoši pamatot. Piemēram, uzņēmums šobrīd investīcijas finansē ar pašu kapitālu, taču tirgū nozares uzņēmumi izmanto pašu un aizņemtā kapitāla kombināciju. Tātad vērtējamais uzņēmums tiecas uz sev piemērotu kapitāla struktūru un WACC aprēķinā ir izmantojams palielināts parādu īpatsvars, salīdzinot ar faktisko kapitāla struktūru.

Nozarei raksturīgus kapitāla struktūras parametrus var izvilkt no citu uzņēmumu gada pārskatiem (dati iegūstami no Uzņēmumu reģistra) vai “Damodaran” datu bāzes.

_______________________________________________________________________

Aktīvu vērtības samazinājums ir grāmatvedības ieraksts, kas tieši neatspoguļojas uzņēmuma bankas kontā
_______________________________________________________________________

Bezriska likme

Klasiski ir izmantojamas vai nu pavisam drošu valstu ilgtermiņa obligāciju ienesīguma likmes, piemēram, Vācijas, AAA reitingi, eiro valūta, vai arī Latvijas ilgtermiņa obligāciju likme. Ja izmanto ne Latvijas likmes, tad bezriska likmei nepieciešams piemērot korekciju, palielinot to par riska līmeni ieguldījumiem Latvijā – šie dati arī iegūstami “Damodaran” datu bāzēs.

Beta

Vērtējot uzņēmumus ļoti augstā līmenī, pielieto statistiskas metodes, lai aprēķinātu ar vērtējamo salīdzināma uzņēmuma riska līmeni. Aprēķins izriet no salīdzināmo uzņēmumu akciju svārstīguma relatīvi pret tirgus svārstīgumu. Ja beta koeficients ir zem 0, tad riska līmenis ir zemāks nekā akciju tirgum kopumā, ja virs 1 – tad augstāks. Praksē betu ņem no publiski pieejamās “Damodaran” datu bāzes vai kāda cita publiska informācijas avota (piemēram, Finance.yahoo.com), izvēloties nozari, kurā darbojas vērtējamais uzņēmums (ieguldīti tā aktīvi).

Ja vērtējumā izmanto konkrēta uzņēmuma parādu un pašu kapitāla attiecību, tad izmantojama beta, kas aprēķināta, izslēdzot aizņēmumu efektu (unleveraged beta), un aprēķināma vērtējamā uzņēmuma beta ar nepieciešamo parādu un pašu kapitāla attiecību.

Aizņemšanās likme

Nereti WACC aprēķinā tiek piemērota bez pamata izvēlēta parāda cena. Tas nav pareizi. Kā iepriekš minēts – jāizpēta konkrētā uzņēmuma gada pārskats, kredītu un līzingu likmes. Ja tās nav pieejamas (uzņēmums vēl neaizņemas naudu, tikai to plāno), jāskatās LB apkopotā statistika par parādu likmēm.

Diskutablie nodokļu jautājumi

Nereti rodas jautājums, vai WACC aprēķinā pielietot pirms vai pēcnodokļu naudas plūsmas. Klasiski WACC rēķina kā pēcnodokļu kapitāla cenu, līdz ar to tiek diskontētas naudas plūsmas pēc UIN nomaksas.

Aktīvu pietiekamības vērtēšanā nepieciešams diskontēt pirmsnodokļu naudas plūsmas, līdz ar to piemērotā diskonta likme koriģējama no pēcnodokļu likmes uz pirmsnodokļu likmi:

• WACC (pirms nodokļiem) = WACC (pēc nodokļiem) / (1 – UIN likme).

Jautājumus raisa arī UIN piemērošana – ir manāma vēlme vērtējamajam aktīvam rēķināt naudas plūsmas bez UIN izmaksām (pozitīvākas naudas plūsmas), bet diskontēt ar pēcnodokļu (zemāku) WACC. Tas nav pareizi – aprēķinos ir jāpiemēro Latvijas UIN likme, jo

• kādā brīdī īpašnieks maksās dividendes;
• iespējama UIN likmes maiņa.

Jebkurā gadījumā UIN no nesadalītās peļņas ir sava veida ārpusbilances saistība. Var diskutēt, vai visu peļņu dalīs dividendēs, varbūt efektīvā UIN likme nav 20%, bet, piemēram, 10%, bet visiem pieņēmumiem vajag pamatojumu.

Diskonta likmes aprēķina brīdis

Vērtējot 2024.gada aktīvu pietiekamību, uzņēmēji argumentē – tagad WACC likme ir augsta, jo ir dārgi aizņemties, bet testam vajadzētu izmantot zemāku likmi, jo ilgtermiņā tā kritīšoties. Tas nav pieļaujami, jo diskonta likmi rēķina uz aktīva vērtēšanas brīdi – finanšu gada pēdējo datumu. Turklāt varam tikai minēt, vai likmes tiešām pazemināsies un līdz kādam līmenim.

Noslēgumā piebildīšu, ka aktīvu vērtības pietiekamības testi nav sarežģīti, taču atšķirīga izpratne par vienu un to pašu terminu – diskonta likmi – var radīt nevajadzīgas domstarpības un pārdzīvojumus. Arī manis aprakstītie principi var atšķirties dažādos informācijas avotos.

Svarīgi paturēt prātā divas lietas:

• diskonta likme ir aprēķināma un pamatojama, nevis izdomājama;
• diskonta likmes aprēķinos ir pietiekami daudz parametru, lai gudrs uzņēmējs, finanšu direktors vai grāmatvedis spētu argumentēt izvēlētās formulas pamatotību un piemērotību tieši savam uzņēmumam.

Auditoram būs daudz vieglāk izvērtēt uzņēmuma argumentus, ja tie būs saprātīgi un faktos balstīti.